CBD eļļa pret trauksmi: viss, kas jāzina! 2. daļa. Kā ārstēsimies?

 

Mēs turpinām rakstu sēriju par trauksmi un  trauksmes traucējumiem. Mūsu iepriekšējā rakstā mēs uzzinājām, kas ir trauksmes traucējumi un kā tie atšķiras no parastās, dabiskas trauksmes. 

Šodien runāsim par to, kādas ārstēšanas iespējas mums piedāvā tradicionālā medicīna.

Trauksme, nemiers un miega traucējumi - tās ir veselības problēmas, par kurām cilvēki mūsdienās visbiežāk sūdzas. Ne vienmēr uzreiz jālūdz speciālista palīdzība un ne vienmēr jālieto kādas zāles. Patiesībā cilvēks pats var ļoti daudz ko izdarīt, lai justos labāk.  

Lai atvieglotu radušos simptomus, psihoterapeiti iesaka:

Iemācīties relaksēties: izmēģiniet relaksējošus vingrinājumus, meditāciju, apzinātības treniņus, atpūtu.

Izprast cēloņus: ir jāsaprot satraukuma un stresa cēloņi un tad tie jānovērš vai jācenšas samazināt.

Nebaidīties:  ir jāmācās nebaidīties no satraukuma vai bailēm, novērot, apzināties, pieņemt šīs emocijas.

Mācīties pārvaldīt emocijas: mums katru dienu ir jāmācās pārvaldīt savu emocionālo pasauli – tikt galā ar saviem pārdzīvojumiem un ārējiem izaicinājumiem.

Būt fiziski aktīviem: regulāras un pareizas fiziskās aktivitātes palīdzēs sakārtot domas un justies labāk. 

Protams, ja pašsajūta - kādi simptomi - sāk traucēt tik ļoti, ka rodas grūtības darīt sev tīkamas lietas vai rodas izziņas - emocionāli vai fiziski - traucējumi, noteikti jādodas pie speciālista: ģimenes ārsta, neirologa, psihoterapeita vai psihiatra, kas var diagnosticēt trauksmes traucējumus un piedāvāt jums tos ārstēt ar medikamentiem vai terapiju, vai abu kombināciju.

 

Terapija

Ir daudzi un dažādi terapiju veidilai katram cilvēkam atrastu piemērotāko.

Psihodinamiskā terapija ir veidota uz psihoanalītiskās terapijas bāzes un fokusējas uz trauksmes cēloņiem. Terapijas laikā tiek pētīts, kā veidojusies bērnības pieredze un kas notiek pašreiz cilvēka dzīvē. Piemēram, ja cilvēks bērnībā piedzīvojis asus vecāku strīdus ģimenē, viņam var veidoties priekšstats, ka visi cilvēki ir bīstami, jo, viņaprāt, nav iespējams prognozēt, kāda būs šo cilvēku reakcija kādā noteiktā situācijā.

Kognitīvi biheiviorālā terapija ir populārākā pasaulē. Tā ir psihoterapija, kas strādā ar domāšanu, uzvedību, un terapija ir vairāk orientēta uz simptomiem. Citiem vārdiem, vispirms tiek novērsti trauksmes simptomi un tikai pēc tam pievēršas cēloņiem. Kognitīvi biheiviorālā terapija paredz, ka sākotnēji jāpalīdz cilvēkam atgriezties normālā ikdienā, lai trauksme viņam netraucētu strādāt, veidot attiecības, nodarboties ar saviem hobijiem. Kad tas paveikts, uzmanība tiek pievērsta cēlonim, lai trauksme neatkārtotos atkal. Piemēram, ja cilvēks trauksmes dēļ radis visu laiku zvanīt tuviniekiem, lai pārbaudītu, vai ar viņiem viss kārtībā, terapijas laikā tiks palīdzēts pārvarēt šo tieksmi, satraukumu.

Humānistiski eksistenciālā terapija ir trešā lielākā skola, kas uzsver ne tikai trauksmi kā simptomu, bet arī eksistenciālo, neizbēgamo trauksmi, kuru ir svarīgi pieņemt. Arī šajā gadījumā pamatā ir doma – neizvairīties no tā, kas rada trauksmi, bet saskarties ar šo bubuli. Tāpat šī terapija pievērš lielu uzmanību tam, kā cilvēks veido attiecības. Piemēram, ja trauksmes dēļ cilvēks nemitīgi raizējas par to, kā tas otrs viņu vērtēs, tad būtībā šis otrs viņa uztverē vairs nav cilvēks, bet objekts. Nežēlīgs objekts, kurš visu laiku vērtē. Humānistiski eksistenciālā terapija daudz strādā pie tā, lai attiecības padarītu reālas, patiesi tuvas, atklātas, godīgas. Un tad arī trauksme vairs nebūs neirotiska.

Cik ilgs laiks būs nepieciešams, lai novērstu trauksmes traucējumus, pateikt nevar. Kādam būs nepieciešami 10 – 12 seansi, citam vajadzēs doties pie speciālista vairākus gadus. Dažkārt cilvēkam nepieciešams papildus lietot antidepresantus vai citu grupu medikamentus, un tad psihologi un psihoterapeiti nereti sadarbojas ar psihiatriem, lai pacients saņemtu vislabāko un atbilstošāko palīdzību.

Protams, cilvēkam pašam nevajadzētu izlemt lietot kādus medikamentus. Arī tad ne, ja kaimiņienei vai māsai tie palīdzējuši un viņa padalījusies ar pāri palikušajiem medikamentiem. Ir ļoti svarīgi, lai tos nozīmē ārsts-psihiatrs, nevis ginekologs, ģimenes ārsts vai kāds cits speciālists un tie parasti ir jālieto mēnešiem ilgi un noteikti ārsta uzraudzībā. 

 

Medikamenti

Kādus medikamentus lieto trauksmes traucējumu gadījumos? Antidepresanti un prettrauksmes līdzekļi ir visizplatītākas depresijas un trauksmes traucējumu zāļu formas. 

 

Antidepresanti

Antidepresantus nav ieteicams izvēlēties kā sākotnējo līdzekli vieglas depresijas ārstēšanai, jo lietošanas riski neattaisno ieguvumus. Ja antidepresanta lietošana ir nepieciešama, tā jāturpina vismaz sešus mēnešus, lai mazinātu recidīva risku. Zāļu iedarbība parasti jāgaida 2—3 nedēļas.

Biežāk izmantotie antidepresanti ir:

- SSAI jeb selektīvie serotonīna atpakaļsaistes inhibitori (kas nozīmē, ka tās novērš serotonīna uzsūkšanos, lai padarītu to pieejamāku - serotonīns ir neirotransmiteris, kas palīdz regulēt garastāvokli un rezultātā - jūsu sociālo uzvedību, tāpēc serotonīna deficīts ir saistīts ar trauksmi)

- SNAI jeb serotonīna—noradrenalīna atpakaļsaistes inhibitori

- norepinefrīna—dopamīna atpakaļsaistes inhibitori (norepinefrīns ir vēl viens neirotransmiters, kas var uzlabot garastāvokli un tiek atbrīvots, reaģējot uz stresu)

- atipiskie antidepresanti 

 

Prettrauksmes līdzekļi

Biežāk izmantotie:

- anksiolītiķi (tiek lietoti klīniskajā praksē kā pirmie līdzekļi trauksmes simptomu mazināšanai)

- trankvilizatori (īslaicīgai lietošanai, ne ilgāk par 2—3 nedēļām, akūta, nepārvarama stresa, izteiktas trauksmes situācijā - taču jāuzmanās no iespējamā atkarību riska)

- neiroleptiskie medikamenti kursa veidā 2—4 nedēļas

- bēta blokatori (noderēs trauksmes fizisko simptomu ārstēšanā, piemēram, izteiktai tahikardijai, kuras iemesls nav saistīts ar sirds—asinsvadu sistēmas patoloģiju) 

Tomēr visiem šāda veida medikamentiem ir iespējamas blakusparādības, kas var būt bīstamas. Viņu ir daudz, bet, protams, tie ir ļoti individuāli: slikta dūša, pat vemšana, trīce, halucinācijas, atmiņas problēmas, atcelšanas simptomi pēc zāļu lietošanas pārtraukšanas. 

Tāpēc ir labāk apsvērt zāļu lietošanu tikai tad, ja jūs jau izmēģinājāt burtiski visu un tas nedarbojās.

Noslēgumā: pat ja ārsts izrakstīs medikamentus, no tiem būs atkarīgi tikai daļa panākumu, galvenais ir - mūsu spējas mainīties un kaut ko darīt savā labā. Tas var būt visgrūtākais - jo tas prasa no mums ikdienas pūles. Rezultāti var nebūt redzami ātri, jo arī apkārtējā pasaule, kuru mēs nevaram mainīt, mūs diezgan spēcīgi ietekmē - vai mēs to gribam vai nē, mēs esam tās daļa un mums ir jāsazinās ar to katru dienu.

Šīs rakstu sērijas trešajā un pēdējā daļā mēs dalīsimies ar praktiskiem padomiem, kas darbojas, kā arī apskatīsim, vai arī CBD var mums palīdzēt cīņā ar stresu un trauksmi un kā tieši.

 

Pierakstīties jaunumiem

Ievadiet savu e-pasta adresi lai saņemtu informāciju par produktiem, atlaidem un citiem jaunumiem.

Kurpirkt.lv - visi Latvijas interneta veikali un cenas Ceno.lv Salidzini.lv logotips HEMPIO.EU © 2020. Jebkuras informācijas pārpublicēšanas gadījumā atsauce uz HEMPIO.EU ir obligāta.

Search